Sestdien slēpoju apkārt Alaukstam un sapratu dažas lietas
Man nepatīk, ja man visu laiku atgādina, ka es neesmu pirmais.
Es ļoti forši varu vienatnē slēpot un cīnīties ar sevi, bet man ļoti nepatīk, ja trasē var redzēt tālu uz priekšu un tur rēgojas citi slēpotāji. Reāli traucē koncentrēties uz slēpošanu. Besī. Tādā brīdī gribās bisi. :)
Man nepatīk kontrole, atgādinājumi un zināt vairāk kā nepieciešams.
Jau kādu laiku katru reizi, kad nodarbojos ar kādu sporta veidu, kurš notiek zem skaidrām debesīm un izmērāms attālumā, es lietoju Runkeeper aplikāciju, kura visu saskaita. Šoreiz es atslēdzu funkciju, kura ik pēc kilometra pasaka, cik tālu esmu ticis. Izrādās, ka tā man patīk daudz vairāk un es daudz kvalitatīvāk izbaudu procesu. Nezināt ir forši.
Man patīk kontrole un pārbaudes.
Nav bijusi neviena reize, kad pēc kāda skrējiena, slēpojuma vai jebkā cita, kas tiek veikts ar Runkeeper'i pie sāniem, es nebūtu pieplacis pie monitora pētot savus ātrumus, laikus, kilometrus un visu citu, ko vien Runkeeper piedāvā izmērīt. Patiesībā, jau skolā man PATIKA rakstīt kontroldarbus. Tad, ja aptuveni pārzināju tēmu.









