***
Kaut kā sāk likties, ka kaut kas riktīgi nav kārtībā. Ļoti daudz negāciju, emociju un nepārdomātu izteikumu. Ir jau cilvēka dabā pieņemt lomas un turēties pie savas rūpīgi iekārtotās vietas pasaulē. Bet, ko darīt, ja tas vienā brīdī vairs nav vienkāršs status quo saglabāšanas mēģinājums, bet gan stūrgalvība un eskalētas emocijas, kuras nevienam neko labu nedara?
Vai tiešām vieglāk ir atrast ārējo ienaidnieku, turēties pie sava plikā naida, kurš ir bezjēdzīgs, un atzīt, ka mūsu ceļš uz attīstību nav to vērts? Šodien nācu mājās ar kājām un nonācu pie secinājuma, ka man sāk apnikt cīnīties ar vējdzirnavām. Ir lietas, kuras es nekādā gadījumā neesmu gatavs pieņemt. Ceru, ka nepieņemšu. Ne jau man kādu vērtēt, bet pārāk daudzi cilvēki pēdējā laikā likuši vilties. Okei, es pats arī neesmu nekāds eņģelis. Bet tomēr. Daudz nepatīkamu pārsteigumu.
Es te uzreiz par vairākām tēmām. Vismaz trim. Katram šīs iepriekšējās rindas liksies attiecināmas uz kaut ko citu. Man bēdīgi ir par vairākām lietām. Divu nedēļu laikā pasaule diez gan ļoti sagriezusies kājām gaisā. Un uzreiz vairākās frontēs.
Sāku izprast vārdu savienojuma "iekšējā emigrācija" būtību.
Comments 1 Comment